Mobings skolā

Ir tādi rīti, kad vienkārši negribas celties. Ne slinkuma dēļ, bet tāpēc, ka tu zini, kas tevi gaida. Varbūt atkal kāds uzsauks kaut ko gaitenī. Varbūt atkal nebūs, ar ko sēdēt pusdienu pārtraukumā, par ko būs kauns. Varbūt tas būs mazāk pamanāms, vienkārši skatieni, kas iet cauri tev it kā tevis tur nebūtu. Un vissliktākais ir tas, ka tu sāc noticēt, ka tā arī ir norma.

Tā sākas mobings. Ne vienmēr ar dūri. Biežāk tas sākas ar klusumu, kas sāp tikpat stipri.

Katru gadu simtiem Latvijas skolēnu maina skolu ar šo vienu iemeslu. Daudzi no viņiem ir šeit, VSK skoliņā. Viņi ir stāstījuši mums par klasēm, kur skolotāji redzēja vardarbību un mobingu un noklusēja par to. Par grupas čatiem, kur rakstīja lietas, ko nedrīkstētu. Par sajūtu, ka mācīties nav jēgas, jo tik un tā neesi "no viņiem".

Viena meitene rakstīja: "Katru dienu ejot uz skolu, vienmēr domāju, vai šī diena būs laba, vai kādam atkal būs pretenzijas pret manu esamību." Cits puisis dalījās: "Mani apsaukāja. Tāpēc es atnācu mācīties šeit."

Mēs šos cilvēkus dzirdam. Un tieši tāpēc tapa šis raksts. Ko mobings dara ar tevi, pat ja tu to nemani, jo tas nav agresīvs?!

Ir viena lieta, ko psiholoģija par mobingu zina ļoti skaidri: tas nemainās tikai ar laiku. Tas mainās ar darbu.

Kognitīvi biheiviorālā terapija jeb KBT ir pieeja, ko psihologi visā pasaulē izmanto kā vienu no efektīvākajām. Tas izskaidro mehānismu kas rodas pēc ilgstoša mobinga vienkārši: kad cilvēks ilgstoši piedzīvo pazemojumu vai izstumšanu, smadzenes sāk veidot aizsargdomu modeļus. Domas, kas kādreiz palīdzēja izdzīvot situāciju, bet tagad ierobežo dzīvi. "Es esmu citāds — ar mani kaut kas nav kārtībā." "Ja runāšu, kļūs vēl sliktāk." "Es pats esmu vainīgs."

Šīs domas nejūtas kā sekas. Tās jūtas kā patiesība. Un tā ir problēma, jo tās nav patiesība. Tās ir smadzeņu reakcija uz piedzīvoto. Un tās var mainīt. Ne ar gribasspēku, ne ar sveša "saņemies" runu, bet ar konkrētu, pierādītu darbu kopā ar cilvēku, kurš zina, kā to mainīt. Mobings ne vienmēr izskatās tā, kā mēs iedomājamies. Tas var būt sistemātiska ignorēšana. Izstumšana no grupas čata. Komentāri, kas izskatās pēc joka, bet nav. Baumu izplatīšana. Kāda darba vai lietas sabotēšana. Un dažreiz arī pedagogu vienaldzība vai pat aizskaroša attieksme, kas skolēnam sūta ziņu: "Tu šeit neiederies."

Ja tu esi sācis baidīties iet uz skolu. Ja mācīšanās pārstājusi šķist jēgpilna. Ja bez īpaša iemesla sāp galva vai nevari normāli izgulēties, tad varbūt ir vērts apstāties un pajautāt sev, kas īsti notiek?

Mūsu skolā ir divi speciālisti, kuru tiešais darbs ir, nevis uzklausīt un nodot tālāk, bet patiesi palīdzēt.

Olena ir mūsu skolas psiholoģe. Viņa strādā konfidenciāli, tas nozīmē, ka tas, ko tu viņai pastāsti, paliek starp jums, ja tu nevēlies citādi. Kopā jūs varat saprast, kas notiek, kādas domas tevi ierobežo un kādi konkrēti soļi palīdz tikt no šī punkta uz nākamo. Tas nav "sēdi un runā par savām jūtām bezgalīgi", tā ir praktiska, mērķtiecīga palīdzība.

Otrs speciālists ir karjeras konsultants. Tas var šķist nesaistīti, kāds sakars, mobings un karjera? Bet praksē bieži ir tieši otrādi. Cilvēks, kurš skolā ir ticis pazemots, bieži zaudē skatu uz to, kāpēc vispār ir vērts mācīties, uz kurieni virzīties, kas viņam ir svarīgs. Karjeras konsultants palīdz atrast to pavedienu un mērķi, kas ir lielāks par šodienas sāpēm. Abi speciālisti visiem VSK audzēkņiem ir pieejami bez maksas. Visu informāciju par to, kā pieteikties, atradīsi sadaļā Psiholoģiskais atbalsts un labbūtība.

Kāpēc nav vērts gaidīt?

Visvairāk laika tiek zaudēts, gaidot, ka "pāries pats". Dažreiz tik tiešām arī pāriet, bet biežāk nepiedzīvotais nogulst dziļāk un sāk ietekmēt lietas, kas šķiet nesaistītas: attiecības ar cilvēkiem, uzticēšanos sev, spēju tikt ar kaut ko galā pārbaudes darba dienā, drosmi pieteikties darbam vai augstskolai.

KBT praksē ir labi zināms: jo agrāk cilvēks saņem atbalstu pēc emocionāli smagas pieredzes, jo mazāk tā iesakņojas ilgtermiņā. Tas nenozīmē, ka tu esi "salauzts", ja vērsies pēc palīdzības! Tas nozīmē, ka tu esi ieinteresēts savā nākotnē.

Piesakies konsultācijai → Psiholoģiskais atbalsts un labbūtība skolas mācību platformā.